Ēkas vai būves tehniskā stāvokļa analīze

Būves tehniskā stāvokļa rūpīga izpēte ir pamats pamatotas un ekonomiski efektīvas sanācijas risinājuma izstrādei. Lai sagatavotu ēkas remonta un atjaunošanas projektu, vispirms ir jānoskaidro bojājumu cēloņi un jānovērtē to apjoms.
Tāpat nepieciešams izvērtēt tādu faktoru ietekmi kā būvkonstrukcijās esošie kaitīgie sāļi un mitrums, kā arī noteikt svarīgākos būvfizikālos parametrus.
Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un objekta individuālajām īpatnībām, tiek izstrādāts optimāls sanācijas projekts neatkarīgi no tā, vai tas ir privātmājas pagrabs vai vēsturisks velvēts pagrabs.

Lai iegūtu detalizētus apsekošanas rezultātus, ir nepieciešama mērķtiecīga materiālu paraugu ņemšana. Tiek analizēti dažādu būvmateriālu un konstrukciju paraugi ar atšķirīgu bojājumu raksturu.
Lai iegūtu informāciju par mūra konstrukcijas iekšējo uzbūvi šķērsgriezumā, paraugiem jābūt pietiekama izmēra. Paraugi tiek ņemti mērījumu punktos dažādos augstumos (augstuma profils) un dažādos dziļumos (dziļuma profils).
Šādi iespējams noteikt mitruma un kaitīgo sāļu sadalījumu mūra konstrukcijā, kas ļauj identificēt bojājumu rašanās cēloņus.

Abas iepriekš aprakstītās metodes vēl nesniedz informāciju par konstrukciju samirkšanas cēloņiem vai ūdens piesātinājuma pakāpi.
Lai to noteiktu, nepieciešams veikt papildu mērījumus un noteikt kontroles rādītājus:
Maksimālā kapilārā ūdens uzsūce
Svarīgs raksturlielums ir maksimālā kapilārā ūdens uzsūce. Tā raksturo maksimālo ūdens daudzumu, ko izžāvēts būvmateriāla paraugs spēj uzsūkt, atrodoties ūdenī, pateicoties materiāla kapilāro poru klātbūtnei un to ģeometriskajām īpašībām.
Maksimālā ūdens piesātinātība
Lai noteiktu maksimālo ūdens piesātinātību, viss materiāla poru tilpums tiek piepildīts ar ūdeni zem spiediena.
Higroskopiskais mitrums
Ūdens piesātinājuma pakāpes rādītāji paši par sevi neļauj noteikt konstrukcijas samirkšanas cēloni. Nav iespējams viennozīmīgi secināt, vai šķidrais ūdens materiālā ir iekļuvis kapilāri vai arī tas vismaz daļēji ir uzsūkts higroskopiski no apkārtējā gaisa.
To var noteikt tikai netieši, izmantojot izslēgšanas metodi. Vienā vai vairākos mērījumu punktos nosaka higroskopisko mitruma uzsūci iepriekš izžāvētiem būvmateriāla paraugiem, kuri noteiktu laiku tiek uzglabāti klimata kamerā pie nemainīgas temperatūras un noteikta relatīvā gaisa mitruma.
Pamatojoties uz parauga masas pieaugumu, tiek aprēķināta higroskopiskā mitruma uzsūce.
Kondensāta veidošanās
Atsevišķos gadījumos būvkonstrukciju samirkšanas cēlonis var būt kondensāta veidošanās uz sienu virsmām. Tās ietekmi uz mitruma palielināšanos var novērtēt, nosakot telpas klimata parametrus (relatīvo gaisa mitrumu un gaisa temperatūru), kā arī sienu virsmu temperatūru.
Tomēr precīzus secinājumus iespējams izdarīt tikai tad, ja klimata parametru mērījumi ir veikti ilgākā laika periodā.